Mēs visi viens otram

Šis fragments no vēstījuma, ko saņēmu kopā ar speciāli sev gatavotām smaržām, ļoti maigā veidā pieskārās kādām senām dvēseles atmiņām. Pirms mirkļa biju izteikusies par gaidāmo braucienu pie Sfinksas un piramīdām, ka tik jocīgi tās redzēt tuksnesī, jo it kā atceros, ka tur jābūt pļavai un ūdenim. Vēstījumu vēl nebiju lasījusi un, pamanot asaras Signes acīs, nodomāju - kārtējā zīme. 

Mēs laiku pa laikam viens ar otru tiekamies, lai lielākā vai mazākā mērā kaut ko atgādinātu, iemācītu, parādītu, kalpotu. Jo vairāk dzīvojam apzināti, jo smalkāk spējam uztvert dažādas zīmes un nianses. Kur viens paiet garām, otrs saņem nepieciešamo iedvesmu vai atbalstu. 

"Jūs meklēsiet ne tur," šī bija noslēpumainākā daļa Signes sagatavotajā vēstījumā, par ko domāju katru dienu līdz Ēģiptei un dažas dienas vēl tur. Ko tad mēs meklējam? Mēs taču braucam saņemt ielādes no Sfinksas un iedziļināties Timeline Healing otrajā līmenī. Biju saņēmusi svētību un ļoti gaidīto paaugstinājumu, vēl tik vajadzēja savu māju enerģijas. Maršruts izplānots, viss saorganizēts. Nonākot tur, iegājām savā ritmā, dienas bija tik daudzu notikumu piepildītas, ka tikai vēlos vakaros spēju nosūtīt ziņas vīram. Kaut kādā brīdī pārlasīju vēstījumu: "Rēbuss var tik atrisināts, pievienojot īsto elementu..." 

Jau no paša ceļojuma sākuma nācās sastapties ar dažādām izmaiņām, kas aizņēma prātu. Man ļoti patīk noteiktība un kārtība, tāpēc no vienas puses nācās kļūt elastīgākai, taču, redzot grupas dalībnieku iekšējo motoru jaudas, kādos brīžos vajadzēja arī pašai kļūt aktīvākai, lai viss pasākums nepārvērstos par skaļu burzmu bez virziena un mērķa. Tagad es varu tikai pateikties šīm pieredzēm, jo ieraudzīju arī savas komunikācijas spējas un citas noderīgas īpašības, kuras nebiju pietiekami novērtējusi.

Viena no lietām, kas bija aktuāla visu laiku, bija nauda. Es nezinu vēl joprojām, kāpēc tieši šoreiz un šajos apstākļos tā kļuva par tēmu visai nedēļai, taču caur dažādiem notikumiem, sarunām un dziedināšanām tā parādījās caur tik daudzām šķautnēm, te trūkumā, te ieguvumā, te balansā, pie reizes arī parādot ievirzi nākotnei, cik būtiskas izmaiņas sekos tieši austrumu zemēs, parādot lielās atšķirības starp veco un jauno domāšanas un attieksmes prizmu. Vairākās situācijās vecā es būtu padevusies vai aizbēgusi, kur šobrīd spēju runāt, vienoties, turēt savu virzienu un darboties visas komandas labā.

Otra lielākā izmaiņa bija gids. Sākumā biju sapīkusi, kad ilgi gaidītā cilvēka vietā mēs saņēmām vismaz 5 cilvēku komandu Kairā un aizvietotāju Luksorā. Es zinu, ka dzīve man vienmēr iedod tieši to, kas vajadzīgs, tāpēc ātri atgriezos pie sava mērķa - galvenais taču īpašās vietas un to enerģija. Jau pirmajā vietā Valdnieku ielejā Luksorā viņš parādīja un atgādināja man pašai, ka nav nekā labāka par īstumu un vienkāršību. Katru reizi, kad Mo teica "Tā ir mana vismīļākā svētā vieta" viņš atplauka smaidā, un no acīm plūda viss Saules siltums un mirdzums. Jau 8 gadu vecumā kāds no viņa skolotājiem paredzēja, ka viņš darbosies ar daudz cilvēkiem un šajā vidē gūs ievērojamus sasniegumus. Ēģiptes vēsture, mitoloģija un arheoloģija no viņa skanēja kā melodija, un visas turpmākās dienas mēs pavadījām pateicībā, ka tieši Mo kļuvis par mūsu pavadoni tempļos, kur katrs no mums sajuta kādas īpašas vietas, enerģētiskās ielādes vai piedzīvoja atmiņu atvēršanos. 

Viena no meitenēm atzinās, ka laiku pa laikam pārskaita grupu, kad Mo nav klāt, jo ir sajūta, ka kāda trūkst. Visi piekritām, ka jūtamies līdzīgi.  "Rēbuss var tik atrisināts, pievienojot īsto elementu... tālāk viss notiks saskaņā ar Augstāko Plānu." Pat ja prāts nezina, kas ietilpst Augstākajā Plānā, mēs sapratām, ka zinām, kas ir īstā komanda. Jebkuru jautājumu var risināt ar mīlestību, un tās bija visvairāk, kad bijām visi kopā. Mūsu pēdējā pastaiga uz templi tai dienā jau šķita kā svētceļojums. Uz mirkli apsēdos starp kolonnām - bija karsti, un visas pēdējās dienās apskatītās vietas galvā bija izveidojušas domu, bilžu un atklāsmju jucekli. 

"Mēs jau zinām šos stāstus par Izīdu, Ozirisu un Horu. Izstāsti mums to tagad arābu valodā," pēkšņi dzirdēju sevi sakām. Viņš samulsa - nopietni? Jā, pēkšņi jutu to tik skaidri, it kā visu mūžu būtu darbojusies ar kodiem, vēstījumiem, valodām un īpašajām frekvencēm, kas tiek nodotas tikai dzimtajā valodā. Viņš sāka runāt, un tas daudziem atrāva vaļā kādas senas slūžas. Tur bija gan asaras un smaidi, gan enerģiju plūsmas kustība, dziļa sapratne un atvēršanās jaunajam, kas patiesībā bija tas sen zināmais, kas katrā ir no sākotnes. Nobeigumā arī mēs katrs savā valodā pateicāmies viņam, lai šis aplis tiktu noslēgts un darbs padarīts. 

"Tālākais scenārijs jau būs pavisam cita enerģētiskā struktūra atomu līmenī!" Signes vēstījums tika lasīts skaļi autobusā, kad devāmies uz lidostu. Mēs bijām liecinieki, ka piepildījies ir katrs teikums. Kas sākumā šķita svešs, tas nedēļas laikā ieguva savu kontekstu. Mēs esam tie paši, un tomēr kaut kas ir mainījies. Es atlaižu prātu un ļauju tam būt. 

Dzīve man laiku pa laikam iedod iespēju piedzīvot brīnumus kādā lielākā vai mazākā kompānijā. Es vairs nemeklēju tam tulkojumu, neslēpjos aiz ego vēlmes pasludināt to par īpašo uzdevumu, nemēģinu nodefinēt vai ielikt kādā konceptā. Es izvēlos maģijas un brīnumu piepildītu dzīvi.

Pateicībā jums katram.

P.S. Signes vēstījumi kopā ar īpašām smaržām pieejami katram: https://www.herbariumofsoul.com/

Nav komentāru

Komentēt