Monētas stāsts

Šo frāzi atcerējos ziemā, kad pēc intensīvās tūres un pieredzes Ēģiptē, vēlējos uzzīmēt vīziju, kas man un Selam parādījās piramīdas apciemošanas laikā. Jau toreiz autobusā uzskicēju gaismas plūsmu izkārtojumu, vizuāli to redzu savā priekšā katru reizi, kad vien atceros, taču baidījos ķerties klāt. Pēc kāda laika kļuva skaidrs nodoms - jāmācās pie Izzy zīmēt gaismu !

Atverot mājas lapu, mani gaidīja priecīga ziņa - jau drīzumā varu pieteikties uz online meistarklasēm, kas iekrīt tieši uz manu dzimšanas dienu. Cik lieliska dāvana! Pēc tam pamanīju, ka maija beigās viņa plāno citu meistarklasi Glastonberijā. Zvans draudzenei - taureņi vēderā! Braucam! Vēl gan mazliet patielējos ar sevi un Visumu, taču beigās viss salikās tā, ka tiešām aizbraucām uz klātienes pasākumu. Ļoti gribējās arī izmantot iespēju, ka Izzy atbrauc mums tuvāk, jo pārsvarā redzēju informāciju par pasākumiem Amerikā vai Austrālijā.

Glastonberija mani iepriekš nebija aicinājusi, taču šoreiz bija Notikums! Iekšā ņirbēja un griezās, kaut kur dziļumos jutu kosmiskās tikšanās atmosfēru. Kopā ar Ilzi nolēmām sev piešķirt sievišķīgu un nesteidzīgu atvaļinājumu, saplānojām ceļu un naktsmājas, pa ceļam piestājot Kauņā un Bristolē. Katra pilsēta dāvināja labākos iespaidus, kad ļāvāmies intuīcijai un impulsiem uz vietas. Pilnībā izjutām, cik svētības pilns ir ceļš, kad seko iekšējai vilkmei. Vislabākais pārsteigums bija autobusa biļete no Bristoles uz Glastonberiju par 3 mārciņām. Iepriekš nebiju izpētījusi cenas sabiedriskajā transportā, bet galvā aptuveni piemetusi, ka droši vien kādi 20 vai 30 eiro par pusotras stundas braucienu būs, tāpēc varat iedomāties manu prieku un atvieglojumu reizē. Laiks pagāja ātri, skati pa ceļam bija lieliski un nu jau ieripojām teiku un mītu apvītajā pilsētā, ko uzskata arī par planētas sirdi. 

Protu labi orientēties pēc kartes un biju sīki izpētījusi, kā nokļūt mūsu airbnb mājvietā, jo mobilie dati Anglijā man bija izslēgti. Kad vienubrīd Ilze piedāvāja tomēr pārbaudīt atrašanās vietu telefonā, es priecīga paziņoju - reku, šis krustojums, tad līkums un esam klāt! Izskatījās, ka es šo pilsētu pārzinu gluži gandrīz kā vietējā. Veiksmīgi nokļuvām savā Anglijai netipiski plašajā istabā, ko bijām izvēlējušās pievilcīgās cenas, izdevīgās lokācijas un milzīgā loga dēļ, kurš bija izbūvēts pa visu sienu. Nākamās dienas katru vakaru tur sēdējām, dzerot tēju, pārrunājot dienas iespaidus un veroties tālumā, pāri laukiem un pakalniem.

Pēc pirmās pavadītās nakts Tora kalna pakājē Ilze man vaicāja, vai redzēju kādu īpašu sapni. Nē, neko neatcerējos, tik vien to, ka gulta ļoti mīksta un naktī grozoties jāuzmanās. Mums vēl bija vesela diena brīva pirms nedēļas nogales meistarklases, un devāmies apskatīt vietējās vietiņas. Ilze šeit bija jau otro reizi un ieteica noteikti ieiet Magdalēnas kapellā. Mazā, skaistā teritorija apbūra ar savu šarmu - gan dārzs, gan katra telpa, kur drīkstējām ieiet. Visu nedēļu mūsu ceļojumā spīdēja saule un ziedēja rozes, pats labākais laiks, ko vien varējām vēlēties. Iegāju kapellā ļauties kādai apcerei. Iekšā tīri un gaiši. Kāda sieviete lūdzās, sēdējām absolūtā klusumā. 

Pēkšņi izdzirdēju krītam monētu, ko ziedojumu urnā iemeta jaunpienākusī apmeklētāja. Ķermenis notrīsēja, jo tajā mirklī atcerējos šīs nakts sapni, un pār vaigiem sāka birt asaras. Gaiss uz brīdi bija kļuvis blīvāks un mani šūpoja kā pludiņu ūdenī. Sapnī redzēju, ka iepērkos veikalā un stiepju pārdevējai plaukstā monētas, lai viņa palīdz man tās saskaitīt. Sieviete paceļ vienu no tām, izbrīnā skatās uz mani un saka, ka to nedrīkstot ņemt. Tā esot šīs apkaimes īpašā, retā monēta, kas pati izvēlas savu saimnieku, un es šeit esmu ļoti gaidīta, ja jau turu to savās rokās. Manās rokās bija kaut kas līdzīgs nopulētam ahātam ar iedobi vidū, vēl nobrīnījos, ka pēc naudas gan neizskatās.

Sieviete, kas ar monētas skaņu manī bija pamodinājusi šo nakts atmiņu, jau bija izgājusi no kapellas. Atgriezos realitātē ar apbrīnu par to, cik smalki tiek salikti notikumi un satikšanās, un cik bieži cilvēki viens otru ietekmē, to pat neapzinoties. Kaut kas zināms un pazīstams man ir šajā vietā, un šī sajūta kļūst arvien spēcīgāka. 

Vēlāk, kad bijām veikalā, es biju iepirkusies par apaļām 14 mārciņām, un saņēmu savu atlikumu divu mārciņu monētās. Tagad pat Ilze pievērsa uzmanību, mudinot papētīt, kas šī ir par zīmi. Man atkal spontāni bira asaras, kad pamanīju iedobi monētas vidū. Protams, ka ķēros pie mazas izpētes par Anglijas monētu vēsturi, dizainiem, simboliem un vēstījumiem. Vēlāk, pēc ceļojuma, sapratām, ka svarīgākais bija norāde "on the shoulders of giants"/"uz milžu pleciem", kas metaforiski apzīmē cilvēces progresu, izmantojot iepriekš atklāto un sasniegto. Arī Īzaks Ņūtons tieši šo frāzi ir lietojis, apstiprinot, ka viņa sasniegumi un atklājumi nebūtu iespējami bez iepriekšējo paaudžu padarītā darba. 

Tieši tāpat arī mēs - braucām mācīties gleznošanas knifus pie mākslinieces, kas to jau atkodusi un lieto pati. Pateicoties iepriekš izdarītajam darbam savas apziņas dziļumos, saņēmām tos paplašinājumus intuitīvo prasmju līmenī, kas iepriekš nebūtu varējuši notikt. Tā ir arī mācība par pakāpeniskumu un secīgumu, neforsējot notikumus un ļaujoties dabiskajiem ritmiem un cikliem. Cik svarīgi ir būt pilnīgi klātesošam mirklī, lai pamanītu sajūtu, uzaicinājumu vai iespēju, kas vedīs tālāk. Arī globāli skatoties, mēs ejam attīstībā uz priekšu, un būs interesanti vērot, kā un kādas jaunās tehnoloģijas ietekmēs cilvēku ikdienu un dzīvošanas paradumus, jo mēs visi turpinām savu dzīvi uz milžu pleciem, pat ja to neapzināmies. 

Saņēmu kādu ziņu ar video par jaunajām gaismas tehnoloģijām, kur matemātikas profesors skaidroja formulas, pierādījumus un proporcijas piramīdām. Nu jau divas svarīgas norādes esmu piefiksējusi savai topošajai gleznai, tāpēc šodien nesteidzīgi iekrāsoju fonu, zinot, ka jāturpina soli pa solim. 

Atgriežoties pie naudas, manu uzmanību piesaistīja nedaudz atšķirīgais dizains 1997. gada monētām. Saprotams, ka, laikam ejot, karalienes siluets mainās, un kādā brīdī ir jāpieņem lēmums par tā nomaiņu dažādos simbolos. Telefonā vēl joprojām birst dažādi ziņu virsraksti par retām un dārgām monētām, kuras dažkārt izsola par tūkstošiem vai pat miljoniem. No sirds novēlu, lai man vai kādam, kas lasa šo stāstu paveicas sastapt kādu no tām īpašajām, kas viegli ļaus piepildīt kādu klusībā lolotu sapni!

Nav komentāru

Komentēt