Transformējošais grāmatu ceļš
Kādā pasākumā man reiz jautāja - vai grāmatu tulkošana un izdošana Latvijā ir labs bizness? Atbildēju - ja cītīgi strādā, tad varbūt arī ir, bet man sanāk tikai divas grāmatas trīs gados, un vispār nav ne jausmas, kā to novērtēt.
Kā es sāku? Vispār nekad iepriekš dzīvē nebiju pat iedomājusies sevi kā tulku. Vēl trakāk - pusaudža gados biju iedzīvojusies kompleksos par savu izskatu, runu, un skolā ļoti pārdzīvoju par katru runāšanas uzdevumu svešvalodu stundās. Vēl vairāk tas saasinājās, kad mainīju skolu un tur nonācu iedzinējos - angļu valodu sāku apgūt tikai 10. klasē, un līdz eksāmenam nācās pamatīgi iesvīst. Toreiz rezultāts bija labs, jo gramatikas likumus zināju, taču vārdu krājumu gan nebiju vēl uzaudzējusi pietiekamu, un milzīgu stresu piedzīvoju gan mutvārdu daļā, gan arī pēc tam studiju gados.
Mans pirmais darbs - ekskursiju vadīšana televīzijas tornī - palīdzēja pārvarēt bailes runāt krievu valodā. Vēlāk sajutu iekšēju impulsu skatīties filmas un seriālus angļu valodā, lai uzaudzētu vārdu krājumu. Sekoja pirmais ceļojums uz Londonu vienatnē, un sāku justies pārliecinošāk.
Grāmatas atnāca reizē ar Laika līniju dziedināšanas metodi un ceļojumiem uz Ēģipti. Pēdējo piecu gadu laikā šīs jomas ir tik ļoti savijušās, ka būtu grūti atdalīt un noteikt, kas ko ir ietekmējis vai iesācis. Tāpat kā cilvēka būtība ir aprakstāma caur dažādām dimensijām un šķautnēm, ko nevar atraut vienu no otras, arī katras grāmatas ceļš manā dzīvē ir stingri ievijies un saistīts ar daudziem ceļojumiem gan ārpasaulē, gan apziņas dzīlēs.
Atlantīda droši vien nebūtu iztulkota, ja man nebūtu draudzenes, kas nesaprot angļu valodu. Tāpat arī iespējams, ka tā sāka savu ceļu pie manis jau iepriekš, kad daudz laika veltīju savas dvēseles vēstures izpētei, komunicējot ar līdzīgi domājošām sievietēm visā pasaulē. Tikai tagad atskatoties, varu pamanīt, ka zīmes un norādes jau labu laiku krājās un nāca no dažādām pusēm, līdz beidzot tajā zīmīgajā vakarā kādas sakritības rezultātā nonācu līdz šai grāmatai. Ja es nebūtu sākusi savu ceļu kā laika līniju dziedināšanas praktiķe, iespējams, arī nemaz nesajustu intrigu - "varbūt jāpalasa, ko sarakstījusi mana gandrīz kolēģe"...
Katra grāmata ir arī ļoti dziļš pieredzēšanas un transformācijas periods. Es neprotu mehāniski izdarīt šo darbu. Iedziļinos stāstos, niansēs un emocijās. Varbūt tāpēc man aiziet tik daudz laika, varbūt tāpēc ir periodi, kad neesmu spējīga iztulkot neko, jo vēl ļauju iepriekšējam nosēsties, tajā pašā laikā paralēli dzīvē konsultācijās uzklausot līdzīgas pieredzes vai piedzīvojot savas, bet nu jau tās vērojot ar citām acīm. Katrs iztulkotais stāsts līdz šim bijis arī mans personīgais svētceļojums tuvāk savai būtībai, izlīgstot mieru un ienesot skaidrību. Katrs cilvēks, kas palīdzējis kādā no posmiem, ir ļoti īsā laikā bagātinājis manu pieredzi daudzās svarīgās niansēs. Tāpat arī ceru, ka katra lappuse turpina izstarot enerģiju, ar ko piepildīti oriģinālie stāsti, un ar milzu pateicību saņemu jūsu komentārus un vēstules, kuru nav daudz, tāpēc katra ļoti īpaša.
Viens no maniem ilūziju burbuļiem bija par šī darba nozīmību un popularitāti, taču reizē tas palīdzēja arī nostabilizēties savās vērtībās, kur kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti un dziļums - par tukšām pļāpām. Drīzumā gaidot naudas grāmatas iznākšanu, tikai nesen piefiksēju, cik svarīgu tēmu esmu mācījusies un testējusi tieši pēdējo pusotru gadu, reizē arī nostabilizējoties tulkošanas pieredzē. Kā bieži saka dažādas mācības - lielākās bailes vai problēmas ļoti bieži parāda, kur slēpjas cilvēka iespējamais talants. Ja es šodien varētu apciemot sevi pirms kādiem 25 gadiem, es viņai izstāstītu par grāmatu, ceļojumu, meditāciju un konsultāciju tulkošanu angļu un krievu valodās, kā arī to, ka visas nedrošības patiesībā spēj tev atklāt ko jaunu par sevi, ir tikai jāsāk.