Par dzīvi procesā

Nepārprotiet, es neesmu pret izaugsmi vai jebkāda veida darbu ar sevi. Jau daudzās sarunās ar sievietēm nākas secināt, ka saskaramies ar galējību - kļūšu par perfekto kaut ko, un tad. Un cik daudz šādu nereālo projekciju ir uz redzamajiem cilvēkiem - skolotājiem, mentoriem utt. Tur, kur saskaramies ar guru domāšanu, jākļūst ļoti uzmanīgiem, jo idealizēts skatījums uz kādām personībām agrāk vai vēlāk ieved strupceļā.

Jūtu, ka šobrīd daudziem ir nepieciešams atgādinājums, ka mēs visi esam procesā. Mans mīļākais citāts no Sela Rakeli semināriem - "esot cilvēka ķermenī, mums visiem ir lietas, ar ko strādāt, visiem ir vieta, kur vēl augt, pat ja tavs vārds sākas ar Šri vai beidzas ar Lama". 

Ikkatram cilvēkam ir savi talanti un stiprās puses, tāpat arī vājās vietas, mācību stundas utt. Lai vai kas un kurā stadijā tu esi, arī tieši tagad tev ir kaut kas, ko tu vari ļoti labi, kaut kas, ko tu vari dot cilvēkiem un pasaulei, kā arī kaut kas, kur sevi vēl pilnveidot. Visas šīs daļas veido kopējo tevi, un ar daudziem citiem jūs veidojat kopējo rezonansi.

Jā, cilvēks, kurš nespēj staigāt, nevarēs to iemācīt citiem, bet varbūt lieliski spēs demonstrēt optimismu un gara spēku. Galvenais uzsvars ir uz niansēm - ieraudzīt un novērtēt pašam sevī to, kas padodas tik viegli, ka šķiet pašsaprotami. Šī ir tāda mums visvieglāk saprotamā dinamika. Protu, man ir viegli, tāpēc dalos ar citiem.

Var būt arī pretēji - joma, kas cilvēkam pašam nav skaidra vai sakārtota, kļūst par izzināšanas motivatoru, kam pateicoties iedvesmojas un iegūst arī citi. Arī šajā gadījumā cilvēki pievelkas uz līdzību pamata, jo sakrīt interesējošās tēmas. Attiecību eksperti, kam pašiem nav ģimenes, bet palīdz daudziem klientiem, ir viens no šādiem piemēriem. "Kurpnieks bez zābakiem" - mēs sakām, bet kas gan tādi esam, lai novērtētu, labi vai slikti, un kurā dzīves periodā ir konkrētais cilvēks, kādu lomu un uzdevumu pilda. Ir tik daudz faktoru, kas par katru cilvēku jāņem vērā.

Iesaku pievērsties savai izaugsmei, sevis iepazīšanai un savu vēlmju apzināšanai. Tad vislabāk sāks strādāt tie mehānismi, kas mūs katru ved tieši pie tiem cilvēkiem, ar kuriem vislabāk varēsim mijiedarboties, jo pilnīgi katrs cilvēks mūsu laukā ir vai nu tāpēc, ka esam līdzīgi, vai nu tāpēc, ka var mums kaut ko iemācīt, vai arī tāpēc, ka var kaut ko mācīties no mums. 

Neviens no mums nav ideāls, bet tieši tagadējā versija ir kādam ļoti vajadzīga un iedvesmojoša, tāpēc ir svarīgi neslēpties, negaidīt ideālos apstākļus, ideālo sevi vai vēl kaut ko, bet ļauties dzīves procesam tieši tādā veidā un pa to ceļu, kas ir priekšā tagad. Pievērs uzmanību savam ķermenim, ļauj sev brīvi elpot, meklē palīdzību, ja netiec galā ar saspringumu, un vienkārši ļauj sev būt - dzīvam, mainīgam, neperfektam, kā par pārsteigumu atklājot, ka tā arī ir tā tava ilgi meklētā unikalitāte. Vienkārši būt sev. 

Nav komentāru

Komentēt