Pirms 10 gadiem pirmo reizi devos regresijas ceļojumā. Sākumā atcerējos sevi vakardienā, tad pirms nedēļas, vairākiem mēnešiem, gada, 10 gadiem, un nu jau atrados jūras krastā citā valstī, kur jutu smiltis, sauli, vēju, un smējos, jo manas pēdas kutināja mazie akmentiņi. Mans prāts vēl izmeta šaubu līkloci - kā tad tā, mani taču solīja sākumā aizvest līdz bērnībai - taču nu jau bija pārāk interesanti vērot, kur esmu nonākusi. 

Atceros pirmo reizi, kad spogulī pamanīju dažus sirmus matus. Sekundes simtdaļā izsvārstījos starp dažādiem galējiem stāvokļiem. Vienmēr ir tik interesanti vērot sevī šīs svārstības - dažreiz ir sajūta, ka varu piemērīt gandrīz katru no sabiedrībā esošajiem viedokļiem, it kā tas būtu arī mans. Varēju iekrist upura sajūtā ar nenovēršamo "ak, nu jau vecums" un acumirklī pārslēgties uz "beidzot viedums būs redzams". Beigās paliku pie intereses - diez, kā būtu, ja šai laikā nebūtu bijusi arī pandēmija un iepriekšējo dzīvju pieredžu atcerēšanās? 

Kāda sena leģenda vēsta, ka debesīs parādās jauna zvaigzne, kad piedzimst cilvēks. Tā kalpo kā saikne ar debesīm un atbalsts dzīves ceļā. Ja zini tās vārdu vai atrašanās vietu, tad efekts ir vēl lielāks.

"Tu ieej skaistā pļavā un ieraugi mirdzošu gaismas bumbu. Šajā "bumbā" ir noglabātas kādas senas zinības. Pieskaroties šim kupolam, tiek nolasīts Tavs gaismas kods - DNS struktūra, piekļuve tiek iedota."

Jau vasarā sajutu Ēģiptes vēsmas. Gan caur grāmatu, ko tulkoju, gan arī caur piedāvājumu tur rīkot kopīgu pasākumu ar savu skolotāju. Šie plāni nākamo mēnešu laikā pamainījās, taču rudenī pēc Anetes jautājuma - kad Tu vedīsi grupu uz Ēģipti? - sajutu tik ļoti pazīstamo aktivācijas enerģiju. 

Uzzinot, ka Timeline Healing metodes autors Sal Rachele Eiropas tūrē tomēr neapmeklēs Latviju, nedaudz sapīku, tomēr ātri ieraudzīju, ka dzīve man dāvā iespēju apmeklēt Bulgāriju vai Rumāniju darba darīšanās. Pēc nelielām pārdomām un avio piedāvājumu izpētes mana izvēle krita par labu Rumānijai. 

Ir tādas reizes, kad, saņemot pakalpojumu pastā, veikalā, klientu apkalpošanas centrā vai citur, aizej gandrīz ar sajūtu, ka esi šo cilvēku iztraucējis ar savu klātbūtni. Paskatoties formāli, viss ir kārtībā, pakalpojums vai prece ir saņemts, uz jautājumiem ir atbildēts, taču pēcgarša paliek. Sliktāk, ja ar šo sajūtu nākas sadzīvot pēc kādas konsultācijas pie palīdzošo profesiju speciālistiem, tad var gadīties, ka palīdzības vietā ir saņemts noniecinājums. Socionikā mēs apskatām cilvēku iedalījumu loģiskajos un ētiskajos tipos, kas daļēji šo izskaidro, taču pati esmu novērojusi vairākas lietas, kas vairāk saistītas ar katra individuālo izaugsmes līmeni un vērtībām.

Ja es nebūtu sekojusi sajūtām doties un izmēģināt, nebūtu nonākusi, kur esmu šobrīd. Man bija daudz priekšstatu un pieņēmumu par sevi, ko varu un nevaru, taču tieši darīšana vienmēr bijusi tā, kas palīdz atklāt arvien jaunas savas šķautnes un iespējas. 2021. gada 26. septembrī es kļuvu par Timeline Healing Technique skolotāju, tāpēc septembris man kļūst par laiku, kad atskatīties uz paveikto.

Bieži vien mūsu cilvēciskajai daļai gribas, lai kāds pasaka priekšā, ko es te daru, kas ir tā lielā misija, kuras dēļ piedzimu, kāds solis šobrīd būs pareizākais un kā to vislabāk realizēt. Atbilde ir gaužām vienkārša - tavs uzdevums ir nodzīvot dzīvi atbilstoši savai enerģētiskajai struktūrai (talantiem utt.), kā arī iemācīties mīlēt sevi un citus. Šajā brīdī daudzi piedzīvo vilšanos, jo ego nav saņēmis tik ļoti kāroto "nozīmīti", kas ļautu sajusties īpašākam kā citi.

Kad man jautā, kuru savu studentu es varētu ieteikt kā labu speciālistu, pie kura doties uz Laika līniju dziedināšanas meditāciju, es viennozīmīgi atbildu - jebkuru no viņiem. Man ir sajūta, ka atsauksmju laiks ir beidzies. Tas, kas der un patīk man, var būt nevietā un nelaikā kādam citam. 

Vēlreiz izgāju Laika līniju dziedināšanas apmācību 3. līmeni. Sajutu, ka jāpiesakās un jāizdara. Nebija sajūtas par kādām lielām traumām, kur būtu nepieciešams grupas spēks un atbalsts, vienkārši doma, ka man svarīgi tur būt. Pēdējos gadus arvien apzinātāk mācos noticēt katrai savai sajūtai, kas kaut kur aicina, jo pēc tam seko paplašinošas pieredzes. Tāpat pēdējā laikā arī piesakās notikumi, kur jāpasaka nē, un nu jau vairākas reizes ir nācies sev teikt - nu tu taču jau sākumā juti, ka nebūs. Jā, mācos cilvēcīgi - ejot, klūpot un ceļoties. 

Ir pagājuši aptuveni divarpus gadi, kopš pirmo reizi devos meditatīvā ceļojumā, kas saucas Laika līniju dziedināšana, pusotru gadu pati aktīvi izmantoju metodi darbā ar klientiem un nu jau 8 mēnešus esmu viena no 13 pasniedzējiem, kuri drīkst vadīt 1. līmeņa apmācības.

Es ļoti vēlos, lai šo turpini.. Turpini sūdzēties par to, ka citiem vairāk paveicies un dzīve piedāvā vairāk iespēju.. Turpini iet uz darbu, kurš iztukšo un nenes prieku.. Turpini gaidīt brīvdienas, tā arī neko jēdzīgu tajās nesadarot..

Atceros savu pieredzi apmācībās, kad grupas meditācijā devāmies atpakaļ laikā dziedināt kādu sevis izvēlētu vēsturisku personāžu. Laika līniju dziedināšanas 2. līmenī apgūst tehniku arī trešo personu dziedināšanai, ievērojot un nepārkāpjot katras Dvēseles brīvo gribu. Toreiz nevarēju izvēlēties, kurp doties, tāpēc izteicu nodomu, lai Augstākais Es ved mani pie tā cilvēka, kur mana enerģija var būt visnoderīgākā.