Rumānijas piezīmes
11. novembris, 2022 pl. 19:46,
Nav komentāru
Uzzinot, ka Timeline Healing metodes autors Sal Rachele Eiropas tūrē tomēr neapmeklēs Latviju, nedaudz sapīku, tomēr ātri ieraudzīju, ka dzīve man dāvā iespēju apmeklēt Bulgāriju vai Rumāniju darba darīšanās. Pēc nelielām pārdomām un avio piedāvājumu izpētes mana izvēle krita par labu Rumānijai.
Izlēmu pie reizes doties arī intensīvā 4 dienu Timeline Healing mācību procesā. Šī bija jau 3. reize, kad piedalījos gan 1., gan arī 2. līmeņa apmācībās. Ir īstena svētība atrast savu lietu, kurā iedziļināties atkal un atkal, slīpējot nianses un sperot soli tālāk. Pēc kāda laika varēšu pati mācīt arī metodes 2. līmeni, tāpēc bija svarīgi novērot, kā autors vada šo procesu dzīvē.
Rumānija mani pārsteidza ar saulainu atvasaru un kalniem. Vairāk kā 2 stundu garajā ceļā uz Brašovu vilcienā vienā brīdī pamanīju, kā nomainās skats aiz loga, gandrīz sastingu sajūsmā, un vairs tulkot nebiju spējīga. Planšetē "Hipnoterapeita ceļojums" tika aizvērts un atlikušo ceļu brīnījos vien. Pa ceļam manu uzmanību piesaistīja sieviete gados, kas nerunāja angliski, taču mēģināja komunicēt un stāstīt, kur esam un kas notiek. Kāda cita sieviete, kas izskatījās pēc skolotājas, laipni piedāvāja savu lādētāju, kad pamanīju pieejamās rozetes. Pēc kāda laika viņa no somas izvilka 3. un 6. klašu mācību grāmatas, apstiprinot manu profesijas minējumu. Konduktors radīja ļoti svarīgu iespaidu, rūpīgi pētīja biļetes, spiežot caurumiņus, vai skenēja telefonus, skarbā tonī laiku pa laikam kādam kaut ko pasakot. Vienubrīd iesnaudos - agrā celšanās un 2 lidojumi darīja savu. Kad atvēru acis, ieraudzīju uzrakstu DEFENDER garāmejošam kungam uz muguras. Tieku sargāta - nosmaidīju.
Braucot taksī uz noīrēto dzīvokli, vienkārši skatījos uz visām pusēm un smaidīju. Es neko nebiju gaidījusi, tāpēc tik daudz prieka radīja siltais un saulainais laiks, kā arī kalns, kura pakājē atrodas pilsēta. Latvijā tikko kokiem bija nobirušas lapas, bet te vēl krāsains rudens. Biju ieradusies ar rezervīti, lai varētu atpūsties pēc ceļa, izgulēties un savā nodabā pastaigāties pa pilsētu. Interesantākā bija sajūta, ka esmu Vecrīgā, un tikai kalns man atgādināja, ka esmu tomēr citur.
1. mācību diena. Brīnišķīgi cilvēki, jaunas atklāsmes un meditācijas ar muzikālo pavadījumu. Hibrīdklase - daļa ir klātienē, daļa piedalās zoom. Daudzi runā angļu valodā, man ir izvēles iespējas sesijām. Atkal jau piedzīvoju, ka nekas nenotiek nejauši - mana pāriniece visām 3 pāru sesijām bija Elina no ASV, ar kuru strādājām zoom, un beigās arī nonācām pie kopīgām atklāsmēm, kāpēc mūsu sadarbība būtu jāturpina. Iespaids par Sal Rachele - viņš ir daudz vienkāršāks un pieticīgāks kā citi mēģina uzburt viņa tēlu.
2. mācību diena. Sels šoreiz izvēlējies strādāt stilā, ko pati esmu iecienījusi visvairāk - 2 pilnas dienas. Secinājumi abiem vienādi - ērtāk un produktīvāk. Ar mums kopā ir kaķis, šodien bija arī suns (ko aizmirsu nofotografēt), un laiku pa laikam aiz loga gozējas pāvs.
Visi, kas bijuši apmācībās, zina, ka šajā dienā notiek jaudīgas dziedināšanas un dzimst jaunas draudzības. Pati piedzīvoju vairākus aha momentus, sajūsminoties par to, cik gudri dzīve izkārto, lai satiktos tie, kam jāsatiekas.
Liviu, kas ir organizators Rumānijā, pats jau vairākus gadus ir metodes praktiķis, tulko visu notiekošo un dod savu pievienoto vērtību caur balsi, kas kopā ar Sela spēlēto mūziku rada jaudīgu savienību, atverot un aktivizējot tos failus, kas gatavi. Vakarā visi saņēma savus sertifikātus, un lielākā daļa grupas jau rītdien turpinās mācības 2.līmenī.
3. mācību diena. Intensitāte uzņem apgriezienus.
Daži cilvēki nomainījās, klātienē pievienojās daļa no online grupas un puisis, kas metodi apguvis jau pirms gadiem 7 un pa šo laiku izveidojis savu komūnu. Šis man arī paliks viens no pieturpunktiem nākamajam Rumānijas apciemojumam.
Daudz meditāciju - aizsniedzos gan brīnumainos augstumos pie Venēras ēteriskajiem līmeņiem, gan dziļumā pie zināmiem notikumiem no citas perspektīvas un pirmo reizi dzīvē saņēmu pavisam skaidru norādi par dvēseles pārdzimšanu. Pēc laika droši vien kļūs redzams, priekš kam man šī informācija.
Visa grupa dara milzu darbu, noķeru atkal to laipnību, vienkāršību un prieku vienam par otru, ko visvairāk sajūtu lielajās tautās.
Vakariņojām restorānā, kas man bija iekritis acīs jau pirmajā vakarā. Mazliet vīlos sāls daudzumā, kas visam tika pievienots, taču kopumā jauki, un ēdiens pat tika ņemts līdzi brokastīm.
Domāju, ka rumāņu valodu iemācītos ļoti ātri, ja paliktu šeit ilgāk, jau šobrīd ir sajūta, ka ap mani dreifē angļu, rumāņu, latīņu un itāļu valodas faili.
4. mācību diena. Piecelties agri ir ļoti viegli, tāpēc no rīta devos garākā pastaigā uz tirgu pēc augļiem. Joprojām sajūsminos par kalnu, un slīpās ielas ir ļoti labs treniņš.
Grupu meditācijas jau kļuvušas tik jaudīgas, ka cieta arī viens telefons, kas prakses laikā bez redzama iemesla nokrita no krēsla, kur bija nolikts ierakstam.
Peldu starp valodām, ar vienu brīnišķīgu meiteni no Moldovas sarunājamies krieviski, laiku pa laikam atkārtoju vārdus vai frāzes rumāņu valodā un vienubrīd piefiksēju, ka nevaru aprakstīt sajūtas vai notiekošo pat dzimtajā.
Mācības noslēdzas, visi gandarīti un dodamies vakariņās uz garām sarunām par pasaules kārtību, kripto, komūnām un iespējām.
Arvien vairāk kļūst redzams dievišķais plāns, kāpēc man te bija jābūt, kuri dvēseles fragmenti jāatgūst un kam jāatveras.
Diena pēc mācībām. Šajā ceļojumā pēdējo dienu biju atstājusi atvērtu iespējām - man nebija ne plānu, ne arī rezervētas naktsmītnes. Biju domājusi, ka izvēlēšos starp palikšanu Brašovā vai došanos uz Bukaresti, taču dzīve parādīja, ka vienmēr pastāv arī vismaz trešais variants.
Sākumā Mirabela nolasīja manas domas (vai es viņējās) par palikšanu ilgāk (ar iespēju nakšņot pie viņas draudzenes) un kalniem, tad taksī sākām runāt par auto īrēm, līdz vadītājs laipni piedāvāja izdevīgu darījumu un kļuva par mūsu gidu un kompanjonu. Patiesībā jau no paša brauciena sākuma, kad ieraudzīju smaidiņus, zināju, ka mūs gaida lieliska diena.
Tā nu sanāca, ka viešņa no Latvijas pēc moldāvietes ieteikuma parādīja vietējiem brīnišķīgu enerģiju piepildītu oāzīti kalnos. Arī taksists bija pārsteigts, jo bieži ved tūristus uz grāfa Drakulas pili, kas atrodas netālu. Smējāmies, ka tagad arī viņa piedāvājumu sarakstā būs vēl viena vietiņa.
Rumānija mani sagaidīja ar brīnišķīgu atmosfēru, vēl vienu atvasaru un arī pēdējo dienu mēs piepildījām ar pozitīvām emocijām un savienošanos ar kalnu spēku.
Ja īsumā - jāsaka, ka esmu iemīlējusies Transilvānijā, atradu savu seno saikni ar to, kā arī jau ir salikti punktiņi kartē, ko apmeklēt nākamajā reizē. 