Kas būtu jādara? Kāds ir mans mērķis? Kāda visam jēga?

Ir brīži un periodi, kad roku un eju dziļumā. Dziedinos, izraudos meditācijā, dziesmā un dejā. Saplūstu ar Zemi un ieraugu, kas notiek mūsu mijiedarbībā. 

Ir periodi, kad dzīvoju viegli, skaisti un ar vērienu. Priecājos un baudu ik mirkli kā pēdējo. Nedomāju ne uz priekšu, ne atpakaļ.

Apzinos, ka varu darīt visu, ko vien vēlos. Vai arī nedarīt. Dzīve tik un tā rit savu gaitu. 

Svarīgākais tik un tā ir sajust, ka tā ir interese, kas dzen uz priekšu. Kaut kur piestājot un uzkavējoties, taču tik un tā uz priekšu.

Interesanti man ir ar cilvēkiem. Redzu labāko, kas katrā ir, arī to potenciālu, kurš bieži noslēpts aiz kautrīguma, sevis noniecināšanas vai kādas citas maskas. Tādu masku apkārt vēl ir ļoti daudz, tāpēc bieži manī ieslēdzas provokators, taču tas nav ļauns.

Arvien biežāk satieku savējos. Laiks apstājas, acis mirdz un sirds dejo prieka deju. 

Ik mirklis skaitās, jo no tiem sastāv mūžība.

Nav komentāru

Komentēt