Ja ir nodoms, būs arī rezultāts

Mani patīkami pārsteidza pasaules atbilde uz manu izvēli atslābt, un ļoti interesanti ir vērot, kā caur šo lēmumu manā dzīvē un apziņā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka neko nevar nokavēt, ka viss, pilnīgi viss notiek īstajā vietā un laikā. Vēl vairāk - ikkatram notikumam, sajūtai un kustībai ir sava nozīme, un vajadzīgs ir tieši viss kopā, tieši tāds, kāds tas tagad ir. 

Ja pusmēnesi šķita, ka labi tieku galā pati, tad slimošanas brīdī uzpeldējušās atmiņas, sajūtas un diskomforts mani mudināja lūgt arī papildus atbalstu. Vērojot zīmes, izlēmu, ka došos uz Anitas konsultāciju. Jautājumi bija noformulēti, zināju, ka informācija no Akaši hronikām vienmēr izrādās noderīga, turklāt, mums vienmēr ir interesanti papļāpāt pie tējas vai kafijas krūzes. Anita mani pārsteidza nesagatavotu paziņojot, ka mums paredzēta arī meditācija. Mēs abas esam Laika līniju dziedināšanas meistares, un līdz šim vēl nebijām piedzīvojušas kopīgu meditācijas pieredzi, taču mana pirmā sajūta bija, ka gribētos bēgt. Pakrūtē šķērmi, kājas ļimst - es zinu, ka šie signāli sola, ka būs liels ieguvums un atvieglojums, taču tikpat dzīva ir arī tā mana daļa, kura gatava aizvērties un norakt šo sāpīgo sevis daļiņu vēl kaut kur dziļāk. 

Ir tomēr cita sajūta, kad strādā meistars ar meistaru. Viens no faktoriem ir tehnisko nianšu pārzināšana, otrs - lielā pieredze, taču ne mazāk svarīga ir uzticēšanās procesam un vēl tā savstarpējā ķīmija, kurai nav ne nosaukuma, ne parametru. Es biju te un visur, ļāvos vienlaicīgi visām dimensijām, pie reizes pamanot interesantos tehniskos risinājumus metodikā. Tieši meditācijas laikā ļāvos arī sajūsmai par metodes elastību un katra meistara radošumu, to pielāgojot un niansējot. 

Man bija nepieciešams sadraudzēties ar ūdens stihiju, burtiski ieskatīties acīs savām lielākajām bailēm, taču mana zemapziņa mēģināja izvairīties līdz pēdējam. Vienīgais ūdens, ko varēju atrast, bija mazs, sekls strautiņš. Anita lieliski tika galā ar šo manu pretestību, palīdzēja piepildīt visu lauku ar brīnišķīgām, maigām enerģijām un iedrošināja doties jūrā, ienirt un palikt tik ilgi, kamēr sajutīšu, ka tā ir droša vieta. Arī šajā brīdī es gribēju atvērt acis un iziet no meditācijas, taču iekšējā balss teica, ka es tikšu galā. Arī Anita zināja, ka es to varu, es jutu, ka viņa zina, tāpēc atstāja šo daļu manās rokās, bez vārdiem, bez tehnikas, vienkārši klusumā.

Es jutu, ka kāds no ūdens izceļ manu ķermeni. Vēl pēc brīža, ka ķermenis jūrā sitas pret koka laivas malu. Tad saņēmos - ja jau jānirst, ok, paskatīšos. Es nezinu, cik ilgu laiku man tas prasīja, bet uz brīdi sajutos kā viena no zivīm, kas peld un virpuļo kopā lielos baros. Brīnījos, ka jutu prieku un vieglumu. Tad ieraudzīju ledu. Virs manis pletās milzīgs, gandrīz caurspīdīgs ledus lauks. Es biju zem ledus, tumši zaļā ūdenī, un manī nebija ne kripatiņas baiļu vai stresa, ķermenis bija patīkami atslābis un mierīgi elpoju. Vēl nekad laikam nebiju piedzīvojusi tik bezgalīgu plašuma, miera, uzticēšanās un paļaušanās sajūtu. Es zināju, ka ar mani viss būs kārtībā. Ar mani vienmēr viss ir kārtībā. Izbaudīju šo savu jauno sajūtu, izejot cauri aisbergam, appeldot pasaules okeānus, pārlidojot dziļas aizas un stāvot tuksneša vētrā. Es esmu gan es pati, gan viss, ko piedzīvoju.

Meditācijā atvadījos no pludmales, kas nu bija kļuvusi gaišāka, vasaras saules un krāsu piepildīta, un atgriezos ar sajūtu, ka ir pielikts liels punkts. Vēl piebildīšu, ka arī informācija no Hronikām atspoguļoja gandrīz katru no maniem janvārī izdzīvotajiem iekšējiem jautājumiem, sajūtām un pārdomām.

Pateicībā pavadoņiem, sargeņģeļiem, skolotājiem, meistariem un visiem citiem atbalstošajiem spēkiem neredzamajā pasaulē, kā arī cilvēkiem, kas ar savu klātbūtni rada drošu vidi - šoreiz Anitai.

1 komentārs - Ja ir nodoms, būs arī rezultāts

Komentēt