"Katrs var dziedināt" - šī doma manā galvā riņķoja vasarā, un kādu laiku nevarēju saprast, ko ar to iesākt. Nolēmu, ka dzīve man parādīs, ko darīt, ja šī ziņa jānes tālāk pasaulē.
Pēc pāris nedēļām uzzināju, ka Sels Rakeli rīko Laika līniju dziedināšanas skolotāju apmācības. Tā bija ziņa tieši man, un arī pārējie soļi salikās viens pēc otra ar dažādām brīnumainām sakritībām.
Septembrī jau satikāmies visa grupa - pirmie skolotāji, kurus meistars mudināja pārāk ilgi nekavēties, nešaubīties un nest šo mīlestības pilno metodi tālāk. Katram tā kalpos saviem mērķiem - kāds atvērs savu dziednieka potenciālu, kāds sakārtos tikai sevi, kāds paņems kā vēl vienu instrumentu darbā ar cilvēkiem - variantu ir daudz un dažādi, katrs no tiem ir pareizs un īstajā brīdī, lai kalpotu par atbalstu mūsu unikālajā ceļā.
Ar katru novadīto apmācību grupu redzu šos ceļus un stāstus, paplašinu savus horizontus un arvien vairāk izbaudu spēli, ko saucam par dzīvi. Zinu, ka šobrīd man jādara šis, un ar patiesu apbrīnu vēroju gan klientus, gan studentus, kā lēnām katrā arvien vairāk nostiprinās sapratne, ka paši vien to visu darām - paši atļaujam mīlestībai sevī izaugt, atvērties un radīt brīnumus, jo bez mīlestības nekas neizdodas.
