Mēģināt.. un tad vēlreiz
Piedzīvoju milzu satraukumu valodas dēļ, bet mans pirmais prakses partneris (no Bulgārijas) mūsu iepazīšanās sarunā ievēroja, ka parādās bailes no cilvēkiem. Mans prāts to atteicās pieņemt, taču ķermeņa procesi mudināja šo tematu izpētīt, un devāmies meditācijā. Mans satraukums bija acīmredzams, kādas 10 minūtes vienkārši sēdējām un elpojām. Pēc tam ātri atradām īsto traumu, paspēju mazliet sajūsmināties par to, ka arī caur zoom un tik lielā attālumā viņš perfekti sajūt, kurā ķermeņa daļā ko jūtu, tad izdziedinājām un atlaidām šo pieredzi. Pēkšņi vairs nebija svarīga valoda, kurā runājam. Bija tikai klātbūtne, sapratne un atbalsts; vārdi, cik tos vajadzēja, atradās paši.
Katrā nākamajā reizē sajutu, ka valoda raisās arvien vieglāk. Protams, ir frāzes krievu valodā, kuras lasu no lapas, jo vienkārši ir vajadzīgs laiks, lai tās iesēstos atmiņā.
Šis man atgādina jebko, ko darām savā dzīvē. Pirmā reize nedroši, taustoties, pieturoties, varbūt satraucoties vai baidoties, taču beigās redzot, ka ceļš ir tā vērts. Arī pasniedzējs Sals Rakeli visiem deva padomu praktizēt un trenēties, jo bieži tas ir vienīgais, kas pietrūkst. Tāpēc jau gandrīz ar nepacietību gaidu nākamās reizes, kad būs iespēja sajust un mijiedarboties citās valodās, kamēr tās mums te uz Zemes vēl ir nepieciešamas.
Kas ir tas, ko Tu baidies pamēģināt? Varbūt ir kas tāds, ko mēģināji tikai reizi un nožēlo, ka neturpināji?
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.