Nav nejaušu tikšanos
Es ieraudzīju sevi vienā no mana klienta iepriekšējās dzīves epizodēm.
Nē, patiesībā mans ķermenis to sajuta jau pat pirms meditācijas, līdzko izdzirdēju dažas frāzes saistībā ar pārāk lielu atbildības sajūtu pret bērniem. Caur mani izskrēja doma – traģēdija. Pēc mirkļa sāka dauzīties sirds, un es pilnībā sajutu un atcerējos situāciju, ka reiz jau esam tikušies citā dzīvē, kurā viņš bija mans tēvs.
Šī bija neparasta Laika līniju dziedināšanas sesija. Mēs kopā izpētījām to dzīvi gan no viņa, gan no manas perspektīvas, un pēc traumatisko notikumu dziedināšanas devāmies uz laiku pirms tās. Man ļoti patīk reizes, kad izdodas klientiem parādīt un atgādināt, cik rūpīgi tiek plānotas mācību stundas, ko katra Dvēsele vēlas apgūt, cik liels ir enerģētiskais atbalsts, uz ko varam paļauties un cik mīlestības pilnas ir visas vienošanās.
Es uzzināju, ka nācu pēc pieredzes. Mana Dvēsele vēlējās uzzināt, kā tas ir – dzīvot neveselā ķermenī un ciest no krampjiem. Man bija mīloša, gādīga un pārtikusi ģimene. Lai arī mana dzīve bija ļoti īsa, tā bija siltuma un gaišuma piepildīta.
Iegūstot vajadzīgo pieredzi, Dvēselei vairs nebija iemesla palikt ķermenī, tāpēc nejauši iekritu ūdenī un noslīku.
Dvēsele bija pabeigusi tās dzīves uzdevumus.
Šī daļa man šķiet ļoti svarīga. Šeit, uz Zemes, mēs pārdzīvojam katra cilvēka nāvi, jo mums nav skaidri redzams katras Dvēseles plāns. Mēs neredzam, ka Dvēsele top brīva un atgriežas Mīlestības laukā. Visas sāpes rada mūsu ego, paļaušanās trūkums un kādas neizdziedinātas traumas.
Man gribas ar zeltu uzrakstīt – viss ir vajadzīgs mūsu pieredzei, viss ir ideālā dievišķā kārtībā.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.