Nekad un nekur es neesmu jutusies tik patiesi aizkustināta, iedvesmota un nomierināta vienlaicīgi. Tā ir sajūta, ko grūti ietērpt vārdos, to var tikai sajust, bet tomēr mēģinu aprakstīt, lai nodotu jums pacietības, patiesības, mīlestības un pieņemšanas vēsti.

Lai vai kā izskatītos cilvēku savstarpējās attiecības Zemes plānā, tās ir Dvēseles, kas ar milzu cieņu, pietāti un laipnību piekrīt pakalpot viena otrai, uzņemoties lomas un mācību stundas. Tās ir zelta burtiem ierakstītas pieredzes, zelta mežģīnes, kas mūs saista, tā ir labvēlība un milzu komanda, kas neredzamajā plānā pavada un atbalsta ik uz soļa.

Cilvēcīgi var sāpēt un nepatikt, taču no augstākas perspektīvas pilnīgi viss ir svarīga pieredze.

Apbrīnoju un pateicos, ka varu dažreiz to tik dzīvi izjust, un reizē arī apzinos, kas man visvairāk pietrūkst, kad vēroju cilvēciskās attiecības dzīvē..

Gaidot un ilgojoties pēc laika, kad visi to jutīsim

Jolanta